Atvērt Google MapsSatura rādītājs
342 attiecības: Aigars Grāvers, Aina Karlsone, Aivars Lembergs, Aizkraukle, Aizkraukles novads, Aizkraukles rajons, Aknīstes nolaidenums, Aleksandrs Grīns, Alfrēds Laukirbe, Ampīrs, Andrejs Piedels, Andrejs Pormalis, Aronas paugurlīdzenums, Artūrs Dārznieks, Artis Ostups, Artis Robežnieks, Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skola, Arvis Viguls, Asotes pilskalns, Augšdevons, Augšzemnieku dialekts, Austrumeiropas laiks, Austrumlatvijas zemiene, Šarkavščina, Ļida, Ābeļu pagasts, Ābeļu salas, Ābrams Leibovics, Ārija Elksne, Baļotes ezers, Baltiņu ezers (Kūku pagasts), Baltijas Starptautiskā akadēmija, Baltijas valstis, Baltkrievi, Baltkrievija, Banka, Baptisti, Barkava, Baroks, Bebru rajons, Bibliotēka, Brāļu kapi pie Jēkabpils valsts ģimnāzijas, Brīvā Daugava, Brīvības iela (Jēkabpils), Brīvības piemineklis (Jēkabpils), Brīvdabas muzejs "Sēļu sēta", Celtniecība, Daugava, Daugavas svīta, Daugavpils, ... Izvērst indekss (292 vairāk) »
- Jēkabpils novads
- Latvijas pilsētas
Aigars Grāvers
Aigars Grāvers (dzimis) ir latviešu dziedātājs un dziesmu autors.
Skatīt Jēkabpils un Aigars Grāvers
Aina Karlsone
Aina Karlsone (—) bija latviešu gleznotāja, grafiķe, lietišķās mākslas māksliniece, sertificēta amatu meistare un Jēkabpils Goda pilsone, vairāku grāmatu autore.
Skatīt Jēkabpils un Aina Karlsone
Aivars Lembergs
Aivars Lembergs (dzimis Jēkabpilī) ir vairākos smagos noziegumos apsūdzēts latviešu politiķis un pašvaldību darbinieks, bijušais Ventspils domes priekšsēdētājs (1988—2021), kopš 1994.
Skatīt Jēkabpils un Aivars Lembergs
Aizkraukle
Aizkraukle ir pilsēta Vidzemes dienvidu daļā, Aizkraukles novada administratīvais centrs.
Skatīt Jēkabpils un Aizkraukle
Aizkraukles novads
Aizkraukles novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Skatīt Jēkabpils un Aizkraukles novads
Aizkraukles rajons
Aizkraukles rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (kā Stučkas rajons 1967-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.
Skatīt Jēkabpils un Aizkraukles rajons
Aknīstes nolaidenums
Aknīstes nolaidenums, dažkārt arī Aknīstes pacēlums, ir dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidrietumos, Daugavas kreisajā krastā.
Skatīt Jēkabpils un Aknīstes nolaidenums
Aleksandrs Grīns
Aleksandrs Grīns (īstajā vārdā Jēkabs Grīns, dzimis Jaunjelgavas apriņķa Biržu pagasta "Ziedos", miris) bija latviešu rakstnieks, tulkotājs, kā arī Latvijas Bruņoto spēku virsnieks.
Skatīt Jēkabpils un Aleksandrs Grīns
Alfrēds Laukirbe
Viesnīcas "Jelgava" projekts (uzcelta 1938—1940). Pēteris Alfrēds Laukirbe (1901—1993) bija latviešu arhitekts, augstskolas pasniedzējs, viesnīcas "Jelgava" projekta autors (uzcelta 1938—1940).
Skatīt Jēkabpils un Alfrēds Laukirbe
Ampīrs
Mēbeles ampīra stilā. Ampīrs (no — 'impērija') ir klasicisma stila paveids Eiropas arhitektūrā un lietišķajā mākslā 19. gadsimta 1.
Skatīt Jēkabpils un Ampīrs
Andrejs Piedels
Andrejs Piedels (dzimis) ir bijušais Latvijas futbolists, vārtsargs.
Skatīt Jēkabpils un Andrejs Piedels
Andrejs Pormalis
Andrejs Pormalis (1898–1977) bija latviešu mākslinieks, keramiķis un pedagogs, no 1959. gada Mākslinieku savienības biedrs.
Skatīt Jēkabpils un Andrejs Pormalis
Aronas paugurlīdzenums
Aronas paugurlīdzenums ir dabas apgabals Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu malā Madonas, Aizkraukles un Jēkabpils novados.
Skatīt Jēkabpils un Aronas paugurlīdzenums
Artūrs Dārznieks
Artūrs Dārznieks (dzimis Jēkabpilī) ir latviešu kamaniņu braucējs.
Skatīt Jēkabpils un Artūrs Dārznieks
Artis Ostups
Artis Ostups (dzimis 1988. gada 8. aprīlī) ir latviešu dzejnieks.
Skatīt Jēkabpils un Artis Ostups
Artis Robežnieks
Artis Robežnieks (dzimis Jēkabpilī) ir latviešu aktieris.
Skatīt Jēkabpils un Artis Robežnieks
Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skola
Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skola ir profesionālās mūzikas ievirzes jeb interešu izglītības iestāde Jēkabpilī, kas atrodas Daugavas kreisajā pusē, upes malā.
Skatīt Jēkabpils un Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skola
Arvis Viguls
Arvis Viguls (dzimis 1987. gada 23. novembrī Jēkabpilī) ir latviešu dzejnieks.
Skatīt Jēkabpils un Arvis Viguls
Asotes pilskalns
Asotes pilskalns (latīņu valodā rakstītajos tekstos: Aszute) ir pilskalns Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, 2 km augšpus Jēkabpils, morēnu augstienes galā.
Skatīt Jēkabpils un Asotes pilskalns
Augšdevons
Doles salā. Augšdevons (D3) jeb vēlais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.
Skatīt Jēkabpils un Augšdevons
Augšzemnieku dialekts
Dialektu izplatība Latvijas teritorijā. Augšzemnieku dialekts ir viens no trim latviešu valodas dialektiem.
Skatīt Jēkabpils un Augšzemnieku dialekts
Austrumeiropas laiks
Austrumeiropas laiks (EET) ir viens no UTC+2 laika joslas nosaukumiem.
Skatīt Jēkabpils un Austrumeiropas laiks
Austrumlatvijas zemiene
Austrumlatvijas zemiene ir dabas apgabals Latvijas austrumos.
Skatīt Jēkabpils un Austrumlatvijas zemiene
Šarkavščina
Šarkavščina ir pilsētciemats Baltkrievijas ziemeļos, Vitebskas apgabalā, Šarkavščinas rajona centrs.
Skatīt Jēkabpils un Šarkavščina
Ļida
Ļida ir pilsēta Baltkrievijas rietumu daļā, Grodņas apgabalā 160 kilometrus no Minskas pie Ļidzejas upes.
Skatīt Jēkabpils un Ļida
Ābeļu pagasts
Ābeļu pagasts ir teritoriāla vienība Jēkabpils novadā uz dienvidaustrumiem no Jēkabpils, Sēlijas ziemeļrietumos.
Skatīt Jēkabpils un Ābeļu pagasts
Ābeļu salas
Ābeļu salas ir salu grupa Daugavā augšpus Jēkabpils.
Skatīt Jēkabpils un Ābeļu salas
Ābrams Leibovics
Ābrams Elija Leibovics (1869—1941) bija Latvijas ebreju uzņēmējs.
Skatīt Jēkabpils un Ābrams Leibovics
Ārija Elksne
Ārija Elksne (dzimusi Grietiņa, precējusies Demidova, vēlāk Fišere; dzimusi, mirusi) bija latviešu dzejniece.
Skatīt Jēkabpils un Ārija Elksne
Baļotes ezers
Baļotes ezers (saukts arī Balades ezers, Balodes ezers, Balotas ezers, Stirnas ezers, Stirnezers, Stirniņas ezers) ir saldūdens dabīgs ezers Jēkabpils novada Variešu un Kūku pagastā.
Skatīt Jēkabpils un Baļotes ezers
Baltiņu ezers (Kūku pagasts)
Baltiņu ezers (saukts arī Teikura ezers, Teikuru ezers) ir dabīgs saldūdens ezers Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Skatīt Jēkabpils un Baltiņu ezers (Kūku pagasts)
Baltijas Starptautiskā akadēmija
Baltijas Starptautiskā akadēmija ir 1992.
Skatīt Jēkabpils un Baltijas Starptautiskā akadēmija
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Skatīt Jēkabpils un Baltijas valstis
Baltkrievi
Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Jēkabpils un Baltkrievi
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Skatīt Jēkabpils un Baltkrievija
Banka
Latvijas Bankas galvenā ēka Banka ir kredītiestāde, kas piesaista uz laiku brīvos naudas līdzekļus, veic norēķinu un kredīta, vērtspapīru, valūtas, naudas apgrozības regulēšanas un vērtību glabāšanas operācijas.
Skatīt Jēkabpils un Banka
Baptisti
Baptisti (no, baptismós — 'kristīšana, iegremdēšana') ir viens no protestantisma novirzieniem.
Skatīt Jēkabpils un Baptisti
Barkava
Barkava ir ciems Madonas novada austrumos, Barkavas pagasta centrs.
Skatīt Jēkabpils un Barkava
Baroks
Karavadžo glezna "Svētā Pētera krustā sišana" (1601) Baroks bija mākslas stils, kas aizsākās Eiropā ap 1600.
Skatīt Jēkabpils un Baroks
Bebru rajons
Bebru ielas mikrorajons ir viens no jaunākajiem Jēkabpils mikrorajoniem, kas sāka veidoties 1980. gadu sākumā.
Skatīt Jēkabpils un Bebru rajons
Bibliotēka
Bibliotēka ((biblīos) — 'grāmata' un θήκη (tēke) — 'krātuve') ir rakstīto avotu, resursu krājums un struktūra, kura izvietota vienā konkrētā ēkā.
Skatīt Jēkabpils un Bibliotēka
Brāļu kapi pie Jēkabpils valsts ģimnāzijas
Pirmā pasaules karā kritušo krievu karavīru kapa piemineklis Jēkabpilī. Brāļu kapi pie Jēkabpils valsts ģimnāzijas ir vieni no krievu karavīru Brāļu kapiem, kas atrodas Jēkabpils pilsētā.
Skatīt Jēkabpils un Brāļu kapi pie Jēkabpils valsts ģimnāzijas
Brīvā Daugava
Laikraksta redakcijas ēka Brīvā Daugava ir Jēkabpils novada laikraksts un viens no vecākajiem iznākošajiem laikrakstiem Latvijā.
Skatīt Jēkabpils un Brīvā Daugava
Brīvības iela (Jēkabpils)
Jēkabmiests. Lielā iela. 1920. gadi. Jēkabštates luterāņu baznīca Lielajā ielā 1910. gads. 2010. g. Jēkabpils Miertiesas ēka, Lielajā ielā 1930. gadi. 2010. g. 2010. g. 2010. g. Brīvības iela ir viena no centrālajām, senākajām un garākajām ielām Jēkabpils pilsētā, kas atrodas Daugavas kreisajā krastā, vēsturiskajā Jēkabpilī.
Skatīt Jēkabpils un Brīvības iela (Jēkabpils)
Brīvības piemineklis (Jēkabpils)
Brīvības piemineklis Jēkabpilī. Brīvības piemineklis Jēkabpilī. Pieminekļa atklāšana 1925. gada 27. septembrī. Skats uz pieminekli no Daugavas pusi, 1930. gadi. Brīvības piemineklis ir viens no kultūrvēsturiskajiem objektiem Jēkabpils pilsētā, kas atrodas Rīgas ielā, pretim Krustpils pilij.
Skatīt Jēkabpils un Brīvības piemineklis (Jēkabpils)
Brīvdabas muzejs "Sēļu sēta"
„Sēļu sētas” ieeja Brīvdabas muzejs „Sēļu sēta” ir Jēkabpils vēstures muzeja brīvdabas nodaļa, kas atrodas parkā netālu no Daugavas krasta Filozofu ielā 6.
Skatīt Jēkabpils un Brīvdabas muzejs "Sēļu sēta"
Celtniecība
Ēkas celtniecība Bulgārijā Dienvidu tilta celtniecība Rīgā Celtniecība jeb būvniecība ir arhitektūras un inženierijas process, kas ietver būvju vai infrastruktūras projektēšanu, būvēšanu, paplašināšanu un atjaunošanu, lietojot būvizstrādājumus un būviekārtas.
Skatīt Jēkabpils un Celtniecība
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Skatīt Jēkabpils un Daugava
Daugavas svīta
Atsegums Daugavas krastā lejpus Rīgas HES. Daugavas svīta. Daugavas svīta (D3dg) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta lielā valsts teritorijas daļā (Latvijas ielieces centrālajā daļā un Polijas-Lietuvas ieplakā), izņemot Latvijas ziemeļus un dienvidaustrumus.
Skatīt Jēkabpils un Daugavas svīta
Daugavpils
Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.
Skatīt Jēkabpils un Daugavpils
Daugavpils rajons
Daugavpils rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.
Skatīt Jēkabpils un Daugavpils rajons
Daugavsala
Daugavsala, saukta arī Sala, Vidsala un Stimbānu sala ir Daugavas lielākā sala Jēkabpilī un Jēkabpils pilsētas daļa, kas atrodas Daugavas vidusteces paplašinājumā.
Skatīt Jēkabpils un Daugavsala
Dārta Daneviča
Dārta Daneviča (dzimusi Inese Daneviča Jēkabpilī) ir latviešu aktrise un modele.
Skatīt Jēkabpils un Dārta Daneviča
Dārzupīte
Dārzupīte, saukta arī Lagzde, ir upe, Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Skatīt Jēkabpils un Dārzupīte
Dž. Dž. Džilindžers
Dž.
Skatīt Jēkabpils un Dž. Dž. Džilindžers
Demogrāfiskās slodzes koeficients
Demogrāfiskās slodzes koeficients ir ekonomiski atkarīgo iedzīvotāju skaita attiecība pret darbaspējīgo iedzīvotāju skaitu.
Skatīt Jēkabpils un Demogrāfiskās slodzes koeficients
Deniss Rakels
Deniss Rakels Deniss Rakels (dzimis Jēkabpilī) ir Latvijas futbolists, uzbrucējs.
Skatīt Jēkabpils un Deniss Rakels
Deputāts
Deputāts ir amatpersona, kuru pilsoņi ievēl valdības institūcijā (bieži vien likumdošanas vai pārstāvniecības iestādē).
Skatīt Jēkabpils un Deputāts
Divu Krastu Radio
Divu Krastu Radio ir reģionāla radiostacija, kas raida no Jēkabpils un Daugavpils un dzirdama Sēlijā, Latgales dienvidos un Vidzemes dienvidaustrumos.
Skatīt Jēkabpils un Divu Krastu Radio
Dolomīts
Dolomīts (arī plienakmens un radze) ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem.
Skatīt Jēkabpils un Dolomīts
Donaviņa
Donaviņa, kuras senākais nosaukums ir Dzirnupīte, ir upe, Mazās Daugavas labā krasta pieteka.
Skatīt Jēkabpils un Donaviņa
Dubna (upe)
Dubna ir Daugavas vidusteces labā pieteka.
Skatīt Jēkabpils un Dubna (upe)
Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils
Iecavas stacijas Lāčplēsis Daudzevas stacijā Daudzevas stacija Jelgava—Krustpils ir 138 km gara dzelzceļa līnija Latvijā, kura tika uzbūvēta 1904.
Skatīt Jēkabpils un Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils
Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II
Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne Krustpilī Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II ir dzelzceļa līnija Latvijā, kas savieno Jēkabpils pilsētu ar Rēzeknes pilsētu.
Skatīt Jēkabpils un Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II
Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils
Dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils karte Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils ir dzelzceļa līnija Latvijā, kura ir 218 kilometrus gara.
Skatīt Jēkabpils un Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils
Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā
Vidzemes zemnieku nolikuma pirmā lapa (1819). Dzimtbūšanas atcelšana jeb zemnieku brīvlaišana Latvijas teritorijā notika 19.
Skatīt Jēkabpils un Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā
Ebreji
Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.
Skatīt Jēkabpils un Ebreji
Eklektika (arhitektūra)
Neogotiskās eklektikas paraugs: Bīriņu muižas pils Latvijā. Neorenesanses eklektikas paraugs: Cesvaines pils. Eklektika ir arhitektūras virziens arhitektūras vēsturē, kas attīstījās 19.
Skatīt Jēkabpils un Eklektika (arhitektūra)
Elita Kļaviņa
Elita Kļaviņa (dzimusi Elita Dobulāne Jēkabpilī, Latvijā) ir latviešu aktrise un kinorežisore, bijusī žurnāliste.
Skatīt Jēkabpils un Elita Kļaviņa
Emma Baltmane
Emma Baltmane ( —) bija gleznotāja, viena no Jēkabpils ievērojamākiem cilvēkiem.
Skatīt Jēkabpils un Emma Baltmane
Fallijs
Fallijs (dzimis, miris), īstajā vārdā Konrāds Bullāns, bija latviešu rakstnieks.
Skatīt Jēkabpils un Fallijs
Gardaunis
Gardaunis (saukts arī Gardaunes ezers, Gardauņas ezers, Garzdanes ezers, Garzdaunes ezers, Gaudaunes ezers, Gārdaunis, Medilas ezers, Medīlas ezers) ir saldūdens dabīgs ezers Jēkabpils novada Kūku pagastā un Variešu pagastā Daugavas labā krasta baseinā.
Skatīt Jēkabpils un Gardaunis
Globālā sasilšana
Temperatūras izmaiņas pēdējo 140 gadu laikā. Globālā sasilšana ir apzīmējums Zemes atmosfēras un okeāna ūdeņu vidējās temperatūras straujam pieaugumam kopš 20. gadsimta vidus.
Skatīt Jēkabpils un Globālā sasilšana
Gunars Janovskis
Gunars Anatolijs Janovskis ( —) bija trimdas latviešu rakstnieks, dzejnieks un prozaiķis.
Skatīt Jēkabpils un Gunars Janovskis
Guntars Godiņš
Guntars Godiņš (dzimis Viesītē) ir latviešu dzejnieks un atdzejotājs.
Skatīt Jēkabpils un Guntars Godiņš
Hikšteina parks
Hikšteina parks Hikšteina parks ir viens no Jēkabpils pilsētas parkiem, kas atrodas blakus Brīvdabas muzejam "Sēļu sēta" starp netālu atrodošos Daugavas kreiso krastu un Kena parku.
Skatīt Jēkabpils un Hikšteina parks
Iedzīvotāju migrācija
Migrācija attiecībā uz cilvēkiem ir to pārvietošanās, piemēram, pārcelšanās no vienas vietas uz citu.
Skatīt Jēkabpils un Iedzīvotāju migrācija
Iedzīvotāju skaits
Pasaules karte. Tumšāka krāsa norāda uz lielāku iedzīvotāju skaitu konkrētajā valstī. Iedzīvotāju skaits ir termins socioloģijā un bioloģijā, kas galvenokārt norāda cilvēku skaitu kādā valstī, reģionā, pilsētā vai kādā citā apdzīvotā vietā.
Skatīt Jēkabpils un Iedzīvotāju skaits
Ildzenieku ezers
Ildzenieku ezers (saukts arī Ilzenieku ezers, Ilzes ezers, Ilcenieku ezers, Ilosnieku ezers) ir dabīgs saldūdens ezers Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Skatīt Jēkabpils un Ildzenieku ezers
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Skatīt Jēkabpils un Inflantijas vaivadija
Internets
''Opte Project'' interneta vizualizācija, kurā tiek attēloti dažādi tā starptīklu maršruti Internets ir publiski pieejama savstarpēji saslēgtu datortīklu vispasaules sistēma, kas pārsūta datus, izmantojot Interneta protokolu (IP).
Skatīt Jēkabpils un Internets
Ita Kozakeviča
Ita Marija Kozakeviča (—) bija Latvijas poļu filoloģe, žurnāliste un sabiedriska darbiniece.
Skatīt Jēkabpils un Ita Kozakeviča
Ivrits
Ivrits (עִבְרִית, ‘ivrit) ir semītu saimes mūsdienu ebreju valoda, kas ir Izraēlas valsts valoda.
Skatīt Jēkabpils un Ivrits
Jaunjelgava
Jaunjelgava ir pilsēta Daugavas kreisajā krastā Sēlijas kultūrvēsturiskajā novadā, Aizkraukles novadā.
Skatīt Jēkabpils un Jaunjelgava
Jaunjelgavas apriņķis
Jaunjelgavas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Jaunjelgavas apriņķa (līdz 1819. gadam Jaunjelgavas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Jaunjelgavas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem (J. Roze, 1921).
Skatīt Jēkabpils un Jaunjelgavas apriņķis
Jāzeps Vītols
Jāzeps Vītols (dzimis, miris) bija latviešu komponists, mūzikas pedagogs un mūzikas kritiķis.
Skatīt Jēkabpils un Jāzeps Vītols
Jūrmala
Jūrmala ir Latvijas valstspilsēta un lielākā kūrortpilsēta, apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas.
Skatīt Jēkabpils un Jūrmala
Jēkabmiesta apriņķa skola
Bijušās Jēkabpils apriņķa skolas ēka 1920. — 1930. gadi. Jēkabpils apriņķa skola bija viena no Jēkabpils skolām.
Skatīt Jēkabpils un Jēkabmiesta apriņķa skola
Jēkabmiesta Marijas skola
2010. gads. 2010. gads. Jēkabpils Marijas skola jeb, kā tolaik sauca, Jēkabmiesta Marijas skola bija viena no Jēkabpils skolām.
Skatīt Jēkabpils un Jēkabmiesta Marijas skola
Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzija
Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzija bija viena no Jēkabpils privātajām skolām.
Skatīt Jēkabpils un Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzija
Jēkabpils 2. vidusskola
2011. gads. 2011. gads. 2011. gads. Jēkabpils 2.
Skatīt Jēkabpils un Jēkabpils 2. vidusskola
Jēkabpils 3. vidusskola
Jēkabpils 3.
Skatīt Jēkabpils un Jēkabpils 3. vidusskola
Jēkabpils 330 gadu piemiņas akmens
Jēkabpils 330 gadu piemiņas akmens. Fragments. Jēkabpils 330 gadu jubilejas piemiņas akmens ir viens no kultūrvēsturiskiem objektiem Jēkabpils pilsētā.
Skatīt Jēkabpils un Jēkabpils 330 gadu piemiņas akmens
Jēkabpils Agrobiznesa koledža
Jēkabpils Agrobiznesa koledža ir 1.
Skatīt Jēkabpils un Jēkabpils Agrobiznesa koledža
Jēkabpils Aizsargu nams
Jēkabpils Aizsargu nams 1930. gados Jēkabpils Aizsargu nams bija viens no pirmās Latvijas brīvvalsts celtajiem un vecākajiem aizsargu namiem.
Skatīt Jēkabpils un Jēkabpils Aizsargu nams
Jēkabpils apriņķis
Jēkabpils apriņķis bija administratīva vienība Latvijas Republikas (1924—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Skatīt Jēkabpils un Jēkabpils apriņķis
Jēkabpils autoosta
Jēkabpils autoosta Jēkabpils autoosta ir autoosta, kas atrodas Latvijas pilsētā Jēkabpilī.
Skatīt Jēkabpils un Jēkabpils autoosta
Jēkabpils baptistu draudzes baznīca
Jēkabpils baptistu draudzes baznīca Jēkabpils baptistu draudzes baznīca ir viens no dievnamiem Jēkabpilī, kas tika uzbūvēts 1930.
Skatīt Jēkabpils un Jēkabpils baptistu draudzes baznīca
Jēkabpils cukurfabrika
Krustpils cukurfabrika, 1930. gadi. Jēkabpils cukurfabrika (sākotnējais nosaukums — Krustpils cukurfabrika) bija viena no trijām cukura ražotnēm Latvijā.
Skatīt Jēkabpils un Jēkabpils cukurfabrika
Jēkabpils ielu uzskaitījums
Jēkabpils pilsētas ielu uzskaitījumā iekļauta 241 iela Jēkabpilī.
Skatīt Jēkabpils un Jēkabpils ielu uzskaitījums
Jēkabpils katoļu baznīca
Jēkabpils Svētās Jaunavas Marijas dzimšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.
Skatīt Jēkabpils un Jēkabpils katoļu baznīca
Jēkabpils lidlauks
Jēkabpils lidlauks (ICAO: EVKA) ir pamests militārais lidlauks Krustpils pagastā netālu no Jēkabpils pilsētas ziemeļaustrumu robežas.
Skatīt Jēkabpils un Jēkabpils lidlauks
Jēkabpils mākslas skola
Jēkabpils mākslas skola ir profesionālās mākslas ievirzes jeb interešu izglītības iestāde Jēkabpilī, kas atrodas Daugavas kreisajā pusē, bijušās Kena muižas ēkā.
Skatīt Jēkabpils un Jēkabpils mākslas skola
Jēkabpils novada dome
Jēkabpils Miertiesas ēka, 1930. gadi Jēkabpils novada dome, arī Jēkabpils novada pašvaldība, ir Jēkabpils novada pašpārvaldes augstākā iestāde.
Skatīt Jēkabpils un Jēkabpils novada dome
Jēkabpils novads
Jēkabpils novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Skatīt Jēkabpils un Jēkabpils novads
Jēkabpils pašvaldības vadītāju uzskaitījums
Jēkabpils pilsētas ģerbonis Šajā uzskaitījumā apkopoti Jēkabpils pašvaldības vadītāji jeb Jēkabpils domes vadītāji vai Jēkabpils mēri no 1919.
Skatīt Jēkabpils un Jēkabpils pašvaldības vadītāju uzskaitījums
Jēkabpils pamatskola
Jēkabpils pamatskolas ēka Rīgas ielā 192 2010. gadā Jēkabpils pamatskola ir viena no pamatizglītības iestādēm Jēkabpilī.
Skatīt Jēkabpils un Jēkabpils pamatskola
Jēkabpils pilsētas ebreju pamatskola
2010. gadā. Jēkabpils pilsētas ebreju pamatskola bija viena no Jēkabpils pamatskolām, kas pastāvēja pirmās Latvijas brīvvalsts laikā.
Skatīt Jēkabpils un Jēkabpils pilsētas ebreju pamatskola
Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola
Vecā Jēkabpils tirdzniecības skolas ēka pie katoļu baznīcas. Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola, 1910. gadi. Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola bija viena no Jēkabpils skolām, kas darbojās no 1904.
Skatīt Jēkabpils un Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola
Jēkabpils Poļu pamatskola
Jēkabpils Poļu pamatskola bija viena no pamatizglītības iestādēm Jēkabpilī.
Skatīt Jēkabpils un Jēkabpils Poļu pamatskola
Jēkabpils rajons
Jēkabpils rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.
Skatīt Jēkabpils un Jēkabpils rajons
Jēkabpils reģionālā slimnīca
2011) Jēkabpils reģionālā slimnīca ir IV līmeņa reģionālā slimnīca, kas atrodas Andreja Pormaļa ielā 125 Jēkabpilī.
Skatīt Jēkabpils un Jēkabpils reģionālā slimnīca
Jēkabpils Sporta halle
Jēkabpils Sporta halle ir multifunkcionāla halle, kas atrodas Jēkabpilī, Celtnieku apkaimē pie Jēkabpils Reģionālās slimnīcas.
Skatīt Jēkabpils un Jēkabpils Sporta halle
Jēkabpils Sporta skola
Jēkabpils Sporta skola ir pašvaldības dibināta profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāde Jēkabpilī, kas atrodas Daugavas kreisajā pusē, Jēkabpils sporta centra teritorijā.
Skatīt Jēkabpils un Jēkabpils Sporta skola
Jēkabpils Svētā Gara klosteris
Svētā Gara klosteris Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca Svētā Gara baznīca Jēkabpils Svētā Gara klosteris ir Latvijas Pareizticīgās Baznīcas vīriešu klosteris, kas atrodas Jēkabpilī, Brīvības ielā 200.
Skatīt Jēkabpils un Jēkabpils Svētā Gara klosteris
Jēkabpils Svētā Miķeļa Evaņģēliski luteriskā baznīca
Jēkabpils Svētā Miķeļa luterāņu baznīca Jēkabpils Svētā Miķeļa luterāņu baznīca 1910. gadā Jēkabpils Svētā Miķeļa Evaņģēliski luteriskā baznīca ir 1807.
Skatīt Jēkabpils un Jēkabpils Svētā Miķeļa Evaņģēliski luteriskā baznīca
Jēkabpils vakara vidusskola
Jēkabpils vakara vidusskola bija viena no vidējās izglītības mācību iestādēm pilsētā.
Skatīt Jēkabpils un Jēkabpils vakara vidusskola
Jēkabpils Valsts ģimnāzija
Jēkabpils Valsts ģimnāzija ir vidējās izglītības iestāde, kura atrodas Blaumaņa ielā 27, Jēkabpilī.
Skatīt Jēkabpils un Jēkabpils Valsts ģimnāzija
Jēkabpils vēsturiskais centrs
Jēkabpils 330 gadu piemiņas akmens Jēkabpils vēsturiskā centra centrālajā vietā. Brīvības iela, 1870. gados būvētie nami. 2010. g. Dzīvojamo ēku komplekss Brīvības ielā 178 — 184, pašlaik namos 182/184 atrodas viesnīca "Hercogs Jēkabs". 2010. g. Pildrežģu nams Pasta ielā 77/79, 2010.
Skatīt Jēkabpils un Jēkabpils vēsturiskais centrs
Jēkabpils vecticībnieku baznīca
Jēkabpils vecticībnieku baznīca Jēkabpils vecticībnieku baznīca ir viens no Jēkabpils dievnamiem un kultūrvēsturiskiem objektiem.
Skatīt Jēkabpils un Jēkabpils vecticībnieku baznīca
Jēkabpils Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca
Uniātu baznīca (Dievmātes Patvēruma baznīca) Jēkabpilī Uniātu baznīca (Dievmātes Patvēruma baznīca) Jēkabpilī Jēkabpils Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca (vēsturiski Jēkabpils uniātu baznīca) ir viens no lielākajiem dievnamiem Jēkabpils pilsētā.
Skatīt Jēkabpils un Jēkabpils Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Skatīt Jēkabpils un Jēkabs Ketlers
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Skatīt Jēkabpils un Jelgava
Kapeles kapi
Kapeles kapi, 1930. gadi Kapeles kapi ir viena no Jēkabpils vecākām kapsētām.
Skatīt Jēkabpils un Kapeles kapi
Kara fronte
Pirmā pasaules kara Austrumu fronte 1917. gadā Fronte ir karaspēka izvietojuma daļa, kas vērsta pret ienaidnieku.
Skatīt Jēkabpils un Kara fronte
Karsta kritene
Skaistkalnē pie Skaistkalnes katoļu baznīcas (Šķūņa kritene) Karsta kritene ir karsta procesā veidojusies reljefa forma, kurai parasti ir piltuves forma dažu metru līdz desmitiem metru diametrā.
Skatīt Jēkabpils un Karsta kritene
Karsta process
Karsta procesu rezultātā veidojusies ainava Karsta process ir iežu šķīšana pazemes ūdeņos.
Skatīt Jēkabpils un Karsta process
Katrīna I
Katrīna I (dzimusi Marta Skavronska (1684—1727) bija Krievijas impērijas ķeizariene, sākotnēji kā Pētera I līdzvaldniece no 1724. gada, pēc viņa nāves kā patvaldniece no 1725. gada. Viņas meita Elizabete arī kļuva par Krievijas impērijas ķeizarieni, arī visi nākamie Krievijas impērijas valdnieki, izņemot Katrīnu II, bija viņas tiešie pēcnācēji.
Skatīt Jēkabpils un Katrīna I
Kārlis Skaubītis
Kārlis Skaubītis (dzimis Krustpilī, miris Rīgā) bija kara lidotājs un latviešu aviācijas aizsācējs, konstruktors, pirmais latvietis — gaisa balonlidotājs, viens no ievērojamākajiem jēkabpiliešiem.
Skatīt Jēkabpils un Kārlis Skaubītis
Kūku pagasts
Kūku pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām.
Skatīt Jēkabpils un Kūku pagasts
Kena muiža
Pirmā pasaules kara. Kena muiža ir viens no kultūrvēsturiskiem arhitektūras objektiem, kas atrodas Jēkabpilī, Dambju ielā 19.
Skatīt Jēkabpils un Kena muiža
Kena parks
Dīķis Kena parkā. Kena parks ir viens no Jēkabpils pilsētas parkiem, kas atrodas pie Vienības ielas iepretīm autoostai.
Skatīt Jēkabpils un Kena parks
Keramika
Smalkkeramika: Porcelāna figūriņa Keramika (keramos — ‘māli, podniecība’) ir neorganiski un nemetāliski materiāli, kas apdedzināti augstās temperatūrās, lai piešķirtu tiem mehānisko izturību un palielinātu blīvumu.
Skatīt Jēkabpils un Keramika
Klasicisms
Latvijas Nacionālās operas un baleta ēka Rīgā (Ludvigs Bonštets, 1860-1863) Klasicisms ir mākslas stils un estētikas virziens, kas valdīja Eiropā no 17. līdz 19. gadsimtam gan literatūrā, gan teātra mākslā, gan tēlotāja mākslā, gan arhitektūrā un mūzikā, atdarinot Senās Grieķijas un Senās Romas mākslu un estētiku.
Skatīt Jēkabpils un Klasicisms
Konfesija
Galvenās pasaules reliģijas attēlotas ģeogrāfiski en ikona Konfesija (— 'atzīšanās') ir kādas reliģijas paveids ar tai raksturīgu rituālu vai oficiāla piederība pie kādas reliģijas.
Skatīt Jēkabpils un Konfesija
Krāce
Krāce ir ciems Feimaņu pagastā, Rēzeknes novadā.
Skatīt Jēkabpils un Krāce
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Skatīt Jēkabpils un Krievi
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Jēkabpils un Krievija
Krievijas—Ukrainas karš
Krievijas—Ukrainas karš ir bruņots konflikts starp Krievijas Federācijas un tās atbalstītajiem prokrievisko separātistu spēkiem un Ukrainas Bruņotajiem spēkiem, kas sākās 2014.
Skatīt Jēkabpils un Krievijas—Ukrainas karš
Krustpils
Krustpils ir Jēkabpils pilsētas daļa Daugavas labajā krastā, kas no 1920.
Skatīt Jēkabpils un Krustpils
Krustpils (stacija)
Krustpils ir liela mezgla stacija, kurā savienojas četras dzelzceļa līnijas — Jelgava I—Krustpils, Krustpils—Daugavpils, Krustpils—Rēzekne II un Rīga—Krustpils.
Skatīt Jēkabpils un Krustpils (stacija)
Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca
Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca ir vecākais dievnams Jēkabpilī.
Skatīt Jēkabpils un Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca
Krustpils katoļu baznīca
Krustpils Romas katoļu baznīca Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.
Skatīt Jēkabpils un Krustpils katoļu baznīca
Krustpils kultūras centrs
2010. Krustpils kultūras centrs ir viena no Jēkabpils pašvaldības Kultūras pārvaldes kultūras iestādēm, kas atrodas Rīgas ielā 210/212.
Skatīt Jēkabpils un Krustpils kultūras centrs
Krustpils muižas parks
Krustpils muižas parks. 2010.g.. Krustpils muižas parks ir viens no Jēkabpils parkiem, kas atrodas Daugavas labajā pusē, pils rajonā.
Skatīt Jēkabpils un Krustpils muižas parks
Krustpils pagasts
Krustpils pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļu daļā, Daugavas krastā.
Skatīt Jēkabpils un Krustpils pagasts
Krustpils pamatskola
Vecākā skolas celtne (1864.), 2011. gads. Piebūve (1894.), 2011. gads. Krustpils pagasta valdes nams, 2011. gads. Krustpils pagasta valdes nams, vēlāk krustpils pamatskola. Attēls tapis pirms Pirmā pasaules kara. Skolas sporta zāles ēka, 2011. gads. 1. klases telpa, 2011. gads. Ķīmijas kabinets, 2011.
Skatīt Jēkabpils un Krustpils pamatskola
Krustpils pils
Krustpils pils jeb Krusta pils ir viduslaiku pils Daugavas ielejas labajā krastā Jēkabpilī.
Skatīt Jēkabpils un Krustpils pils
Krustpils pilsētas ebreju pamatskola
2010. gads. Krustpils pilsētas ebreju pamatskola bija viena no Krustpils (tagad Jēkabpils) pamatskolām, kas pastāvēja pirmās Latvijas brīvvalsts laikā.
Skatīt Jēkabpils un Krustpils pilsētas ebreju pamatskola
Krustpils pilsētas parks
Krustpils pilsētas parks 2010. gadā. Krustpils pilsētas parks ir viens no Jēkabpils pilsētas parkiem, kas atrodas pie Rīgas ielas iepretim Krustpils kultūras namam un blakus Otrā pasaules kara memoriālam.
Skatīt Jēkabpils un Krustpils pilsētas parks
Krustpils saliņa
Krustpils saliņa Jēkabpilī. Skats uz Daugavu un Krustpils saliņu, 1930. gadi. Krustpils saliņa ir Daugavas sala Jēkabpilī.
Skatīt Jēkabpils un Krustpils saliņa
Krustpils Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca
Krustpils Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca. Krustpils Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca ir pareizticīgo dievnams Jēkabpilī, Zīlānu ielā 57.
Skatīt Jēkabpils un Krustpils Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca
Krustpils vēsturiskais centrs
Krustpils pils. Rīgas iela. 2010. g. Rīgas iela 2010. g. Bijušā Krustpils ebreju skola, viena no daudzām pilsētas Latgales eklektikas stila celtnēm. Bijušais ugunsdzēsēju depo. 2010. g. Krustpils vēsturiskais centrs ir Jēkabpils pilsētas vēsturiskā centra daļa, kas atrodas Daugavas labajā krastā — pilsētas teritorijas vēsturiskajā iedalījumā.
Skatīt Jēkabpils un Krustpils vēsturiskais centrs
Krustpils—Jēkabpils tilts
Krustpils—Jēkabpils tilts bija tilts pār Daugavu, kas savienoja Jēkabpils un Krustpils pilsētas.
Skatīt Jēkabpils un Krustpils—Jēkabpils tilts
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Jēkabpils un Kurzeme
Kurzemes bruņniecība
Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.
Skatīt Jēkabpils un Kurzemes bruņniecība
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Skatīt Jēkabpils un Kurzemes guberņa
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Skatīt Jēkabpils un Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kvartārs
Kvartārs jeb antropogēns ir kainozoja ēras jaunākais periods ģeoloģiskajā laika skalā.
Skatīt Jēkabpils un Kvartārs
Laikraksts
Tan impērijas valsts avīze (VII gs.) Pirmā avīze latviešu valodā - "Latviešu avīzes", - sāk iznākt 1822. g. Jelgavā Laikraksts jeb avīze (no — "paziņojums") ir periodisks izdevums, uz papīra (vai cita piemērota materiāla) drukāts jaunāko ziņu, notikumu un komentāru apkopojums ar vienu nosaukumu.
Skatīt Jēkabpils un Laikraksts
Laimonis Blumbergs
Laimonis Blumbergs (dzimis, miris) bija latviešu tēlnieks, latviešu tēlniecības klasiķis, vecmeistars.
Skatīt Jēkabpils un Laimonis Blumbergs
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Jēkabpils un Latgale
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Skatīt Jēkabpils un Latvieši
Latviešu vēsturisko zemju likums
Latviešu vēsturisko zemju likums ir 2021.
Skatīt Jēkabpils un Latviešu vēsturisko zemju likums
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Jēkabpils un Latvija
Latvijas baltkrievi
Latvijas baltkrievi ir trešā lielākā mazākumtautība pēc Latvijas krieviem un ukraiņiem.
Skatīt Jēkabpils un Latvijas baltkrievi
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Skatīt Jēkabpils un Latvijas brīvības cīņas
Latvijas ebreji
jidiša valodas izplatības robeža. Latvijas ebreji, līdz Otrajam pasaules karam līdztekus lietoja arī vārdu žīdi, vēsturnieka Iļjas Ļenska argumenti diskusijā žurnālā "Satori" 21.07.2020 ir viena no Latvijas mazākumtautībām.
Skatīt Jēkabpils un Latvijas ebreji
Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)
13. janvārī). 2008.-2010.
Skatīt Jēkabpils un Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)
Latvijas krievi
Latvijas krievi ir skaitliski lielākā Latvijas mazākumtautība.
Skatīt Jēkabpils un Latvijas krievi
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas pēc Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas 2021. gadā. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas līdz Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanai 2021. gadā. R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu valodas dialektu izplatība.
Skatīt Jēkabpils un Latvijas kultūrvēsturiskie novadi
Latvijas PSR
Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika jeb Latvijas PSR bija 1940.
Skatīt Jēkabpils un Latvijas PSR
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde izglītības un zinātnes nozarē, kā arī sporta, jaunatnes un valsts valodas politikas jomā.
Skatīt Jēkabpils un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija
Latvijas ukraiņi
Latvijas Nacionālajai operai Latvijas ukraiņi ir otrā lielākā mazākumtautība pēc Latvijas krieviem.
Skatīt Jēkabpils un Latvijas ukraiņi
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Skatīt Jēkabpils un Latvijas Universitāte
Latvijas Zaļā partija
Latvijas Zaļā partija (LZP) ir 1990.
Skatīt Jēkabpils un Latvijas Zaļā partija
Latvijas—Lietuvas robeža
Senais Latvijas valsts robežstabs pie Meitenes robežpunkta Latvijas—Lietuvas robeža ir Eiropas Savienības iekšējā robeža, kas atdala Latviju un Lietuvu.
Skatīt Jēkabpils un Latvijas—Lietuvas robeža
Laukezers
Laukezers (saukts arī Lauku ezers) ir dabīgs saldūdens ezers Jēkabpils novada Kūku pagastā Daugavas labā krasta baseinā.
Skatīt Jēkabpils un Laukezers
Laukezers (dabas parks)
Laukezers ir dabas parks Latgalē, administratīvi izvietojies Jēkabpils novada Kūku pagastā.
Skatīt Jēkabpils un Laukezers (dabas parks)
Lūcija Ķuzāne
Lūcija Ķuzāne (dzimusi 1927. gada 30. oktobrī Mēmeles pagastā) ir latviešu skolotāja un rakstniece, Sēlijas novada pētniece, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere, kā arī Jēkabpils un Pilskalnes pagasta Goda pilsone.
Skatīt Jēkabpils un Lūcija Ķuzāne
Līvāni
Līvāni ir pilsēta Latgalē, Līvānu novada centrs.
Skatīt Jēkabpils un Līvāni
Līvānu novads
Līvānu novads ir 1999.
Skatīt Jēkabpils un Līvānu novads
Leonīds Salcevičs
Leonīds Salcevičs (dzimis Amūras apgabalā, PSRS) ir bijušais Jēkabpils domes priekšsēdētājs, pārstāv Jēkabpils Reģionālo partiju (agrāk LPP/LC).
Skatīt Jēkabpils un Leonīds Salcevičs
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Jēkabpils un Lietuva
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Skatīt Jēkabpils un Livonijas karš
Luda Bērziņa sieviešu tirdzniecības skola
Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola, 1910. gadi. Luda Bērziņa sieviešu tirdzniecības skola bija viena no skolām Jēkabpilī.
Skatīt Jēkabpils un Luda Bērziņa sieviešu tirdzniecības skola
Ludis Bērziņš
Ludvigs (Ludis) Ernests Bērziņš (1870. gada 14. septembris — 1965. gada 24. maijs) bija luterāņu mācītājs un skolotājs, Latvijas Universitātes profesors (1935), folklorists, dzejnieks un reliģisku dziesmu autors.
Skatīt Jēkabpils un Ludis Bērziņš
Ludzas trakts
Ludzas trakta ziemeļu daļa (Ludzas apkārtne, 1798). Ludzas pils drupas pēc sagraušanas 1654. gadā. Ludzas trakts jeb Ludzas stārastija bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629-1772) sastāvā ar centru Ludzā.
Skatīt Jēkabpils un Ludzas trakts
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Skatīt Jēkabpils un Luterisms
Madona
Madona ir pilsēta Vidzemē, Madonas novada administratīvais centrs.
Skatīt Jēkabpils un Madona
Madonas — Trepes valnis
Madonas—Trepes valnis ir izliekta iegarenu paugurgrēdu josla.
Skatīt Jēkabpils un Madonas — Trepes valnis
Madonas novads
Madonas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Madonas novads, Cesvaines novads, Ērgļu novads un Lubānas novads.
Skatīt Jēkabpils un Madonas novads
Madonas rajons
Madonas rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949—1990) un Latvijas Republikas (1990—2009) sastāvā.
Skatīt Jēkabpils un Madonas rajons
Magdeburgas tiesības
Magdeburgas tiesību privilēģija Polockai. Magdeburgas tiesības ir viena no pazīstamākajām pilsētu tiesību sistēmām.
Skatīt Jēkabpils un Magdeburgas tiesības
Mazā Daugava (Jēkabpils)
Mazā Daugava ir Daugavas labā sānteka, ko no pamatgultnes atdala Daugavsala.
Skatīt Jēkabpils un Mazā Daugava (Jēkabpils)
Mācītāju dārzs
Mācītāju dārzs. 2010.g.. Mācītāju dārzs ir viens no parkiem, kas atrodas Jēkabpilī, Daugavas labajā pusē, pie Krustpils luterāņu baznīcas.
Skatīt Jēkabpils un Mācītāju dārzs
Māls
Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.
Skatīt Jēkabpils un Māls
Mārtiņš Jakovļevs
Mārtiņš Jakovļevs (dzimis Jēkabpilī) ir bijušais latviešu hokejists, aizsargs.
Skatīt Jēkabpils un Mārtiņš Jakovļevs
Mīlestības tiltiņš (Jēkabpils)
Mīlestības tiltiņš ir viens no Jēkabpils tiltiem, kas atrodas Daugavas labajā pusē, vēsturiski Krustpilī, netālu no Krustpils luterāņu baznīcas, Rīgas ielā 211a.
Skatīt Jēkabpils un Mīlestības tiltiņš (Jēkabpils)
Mežaparks (Jēkabpils)
Mežaparks ir viens no Jēkabpils parkiem, kas atrodas Daugavas kreisajā krastā blakus Radžu ūdenskrātuvei.
Skatīt Jēkabpils un Mežaparks (Jēkabpils)
Mjori
Mjori ir pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Mjoru rajona centrs.
Skatīt Jēkabpils un Mjori
Morēna
Lake Louise, Alberta, Canada. Morēnu pauguri veidojušies zem ledus, ledājam uzvirzoties konkrētajai teritorijai.
Skatīt Jēkabpils un Morēna
Narofominska
Narofominska ir Maskavas apgabala pilsēta Krievijā.
Skatīt Jēkabpils un Narofominska
Nereta
Nereta ir ciems Latvijas dienvidos, Sēlijā, Aizkraukles novada Neretas pagasta centrs.
Skatīt Jēkabpils un Nereta
Oto Skulme
Oto Skulme, arī Otto Skulme ( —) bija latviešu gleznotājs un grafiķis.
Skatīt Jēkabpils un Oto Skulme
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Skatīt Jēkabpils un Otrais pasaules karš
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Skatīt Jēkabpils un Otrais Ziemeļu karš
Pasta iela (Jēkabpils)
Teatralizēts gājiens pa Pasta ielu pie Vecpilsētas laukuma. 1930. gadi. Bijušās Jēkabpils apriņķa skolas ēka 1920. — 1930. gadi. 2010. gads. 2010. 2010. gads. 2010. gads. Pasta iela ir viena no senākajām ielām Jēkabpils pilsētā, kas atrodas Daugavas kreisajā krastā, vēsturiskajā Jēkabpilī.
Skatīt Jēkabpils un Pasta iela (Jēkabpils)
Pastavi
Pastavi jeb Postavi ir pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Pastavu rajona centrs.
Skatīt Jēkabpils un Pastavi
Paugurs
Pauguraina ainava Paugurs, arī pakalns ir reljefa forma, kam raksturīgs relatīvi neliels, tomēr izteikts zemes virsas paaugstinājums (relatīvi līdz 200 m) virs apkārtējiem pazeminājumiem, salīdzinoši lēzenas nogāzes un virsotne.
Skatīt Jēkabpils un Paugurs
Pauls Stradiņš
Pauls Stradiņš (dzimis Viesītē, miris Rīgā) bija latviešu ķirurgs un veselības aprūpes organizētājs, Latvijas Universitātes un Rīgas Medicīnas institūta profesors.
Skatīt Jēkabpils un Pauls Stradiņš
Pazemes ūdeņi
Tuhalas raganu aka Igaunijā, no kuras pazemes ūdeņi spiežas virspusē Pazemes ūdeņi ir visi ūdeņi, kas dažādā dziļumā atrodas Zemes garozā — iežu porās, plaisās un tukšumos.
Skatīt Jēkabpils un Pazemes ūdeņi
Pārkrievošana
eļļas glezna "Uzbrukums" (''Hyökkäys''), kurā Somijas pārkrievošana attēlota kā somu tautasmeitai uzbrūkošs krievu divgalvainais ērglis, kas plēš viņas likumu grāmatu Pārkrievošana, krieviskošana jeb rusifikācija (no — 'krievi' un fico — 'taisu') ir Krievijas Impērijā, Padomju Savienībā un Krievijas Federācijā īstenota valdības politika valsts mazākumtautību iedzīvotāju pārtautošanai, mēģinot panākt to valodu un kultūru aizstāšanu ar krievu valodu un krievu kultūru.
Skatīt Jēkabpils un Pārkrievošana
Pļaviņu ūdenskrātuve
Pļaviņu ūdenskrātuve ir hidroelektrostacijas darbībai izveidota mākslīga ūdenstilpe Daugavas vidustecē.
Skatīt Jēkabpils un Pļaviņu ūdenskrātuve
Pļaviņu svīta
Ventas rumba. Pļaviņu svīta. Pļaviņu svīta (D3pl) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta lielākajā valsts teritorijas daļā (Latvijas ielieces centrālajā daļā un Polijas-Lietuvas ieplakā), izņemot Latvijas ziemeļus un dienvidaustrumus.
Skatīt Jēkabpils un Pļaviņu svīta
Pēteris Sīpolnieks
Pēteris Sīpolnieks (—) bija mūzikas pedagogs un viens no slavenākajiem ērģelniekiem Latvijā.
Skatīt Jēkabpils un Pēteris Sīpolnieks
Pelīte
Pelīte ir Daugavas attekas Sakas kreisā pieteka Jēkabpils novadā.
Skatīt Jēkabpils un Pelīte
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
Latvijas Republikas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir Latvijas Republikas Iekšlietu ministra pārraudzībā esoša iestāde, kuras kompetencē ietilpst personu apliecinošo un ceļošanas dokumentu izdošana, Iedzīvotāju reģistra uzturēšana un valsts migrācijas politikas īstenošana, t.sk.
Skatīt Jēkabpils un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Skatīt Jēkabpils un Pirmais pasaules karš
Plūdi
viesuļvētras "Katrīna" 2005. gadā Plūdi ir sauszemes applūšana ar ūdeni.
Skatīt Jēkabpils un Plūdi
Poļi
Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.
Skatīt Jēkabpils un Poļi
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Skatīt Jēkabpils un Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Skatīt Jēkabpils un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Preiļi
Preiļi ir pilsēta (1928) Latvijas austrumos, Preiļu novada centrs.
Skatīt Jēkabpils un Preiļi
Preiļu novads
Preiļu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Skatīt Jēkabpils un Preiļu novads
Preiļu rajons
Preiļu rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.
Skatīt Jēkabpils un Preiļu rajons
Radžu akmens
Radžu akmens jeb Brodu karjera akmens ir vislielākais dižakmens Augšzemē un Zemgalē, kā arī otrs lielākais Latvijā.
Skatīt Jēkabpils un Radžu akmens
Radžu ūdenskrātuve
Radžu ūdenskrātuve ir karjerā izveidota mākslīga ūdenstilpe 158 ha platībā, kas atrodas Jēkabpils pilsētas dienvidu daļā.
Skatīt Jēkabpils un Radžu ūdenskrātuve
Radio
Radio (— 'izstarot') — bezvadu informācijas pārraides (elektrosakaru) tehnoloģija, izmantojot radioviļņus.
Skatīt Jēkabpils un Radio
Raivis Ragainis
Raivis Ragainis (dzimis) ir Latvijas politiķis.
Skatīt Jēkabpils un Raivis Ragainis
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Jēkabpils un Rīga
Rīgas Zooloģiskais dārzs
Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs jeb Rīgas zoodārzs (RZD) ir zooloģiskais dārzs Rīgā, Mežaparkā (Meža prospekts 1), Latvijas Republikā.
Skatīt Jēkabpils un Rīgas Zooloģiskais dārzs
Rūpnīca
Volfsburgā Rūpnīca jeb fabrika ( — ‘darbnīca’) ir objekts, kurā notiek produktu ražošana, izmantojot dažādus mehānismus, tehniku un konveijerus.
Skatīt Jēkabpils un Rūpnīca
Rēzekne
Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.
Skatīt Jēkabpils un Rēzekne
Rēzeknes rajons
Rēzeknes rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.
Skatīt Jēkabpils un Rēzeknes rajons
Reinis Nitišs
Reinis Nitišs (dzimis) ir latviešu rallijkrosa autobraucējs.
Skatīt Jēkabpils un Reinis Nitišs
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Skatīt Jēkabpils un Romas Katoļu baznīca
Ronalds Briedis
Ronalds Briedis (dzimis 1980. gada 25. augustā Aizkrauklē) ir latviešu dzejnieks.
Skatīt Jēkabpils un Ronalds Briedis
Ruta Šenberga
Ruta Šenberga (dzimusi Lukstiņa Krustpils pagastā, mirusi 2023. gadā 11. janvārī Jēkabpilī) bija latviešu filoloģe, novadpētniece, augstskolas pasniedzēja un publiciste.
Skatīt Jēkabpils un Ruta Šenberga
Ruta Štelmahere
Ruta Štelmahere (dzimusi 1965. gada 11. janvārī Jelgavā) ir latviešu dzejniece un māksliniece.
Skatīt Jēkabpils un Ruta Štelmahere
Saka (atteka)
Saka ir Daugavas kreisā sānteka, ko no pamatgultnes atdala Sakas sala jeb Vidsala.
Skatīt Jēkabpils un Saka (atteka)
Sakas sala
Sakas sala jeb Vidsala ir sala starp Daugavu un tās sānteku Saku lejpus Jēkabpils.
Skatīt Jēkabpils un Sakas sala
Salas pagasts (Jēkabpils novads)
Salas pagasts ir administratīva teritorija Jēkabpils novadā Daugavas kreisajā krastā Sēlijas ziemeļu daļā uz rietumiem no Jēkabpils.
Skatīt Jēkabpils un Salas pagasts (Jēkabpils novads)
Sandis Ģirģens
Sandis Ģirģens (dzimis Varakļānos) ir latviešu jurists (zvērināts advokāts) un politiķis, bijis Latvijas Republikas iekšlietu ministrs.
Skatīt Jēkabpils un Sandis Ģirģens
Saulcerīte Viese
Saulcerīte Viese (dzimusi Jēkabpilī, mirusi Rīgā) bija latviešu rakstniece un literatūrzinātniece.
Skatīt Jēkabpils un Saulcerīte Viese
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Skatīt Jēkabpils un Sēlija
Sērkociņš
Sērkociņi, no kuriem viens jau ir izdedzis Sērkociņš ir stienītis, kas izgatavots no viegli degoša materiāla (parasti koka) un kura vienā galā ir īpaši viegli uzliesmojoša galviņa, kas kalpo uguns iegūšanai.
Skatīt Jēkabpils un Sērkociņš
Sinagoga
Prāgā Sinagoga (no (synago) — 'sapulcēties') ir ebreju sapulcēšanās vieta un dievnams lūgšanām, Toras un svēto rakstu studijām un mācīšanai.
Skatīt Jēkabpils un Sinagoga
Slāvi
Slāvu tautu izplatība Slāvi ir etnolingvistiska tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrumeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un vidusdaļu un runā kādā no slāvu valodām.
Skatīt Jēkabpils un Slāvi
Sloboda
Sloboda, slobodka (слободка;;, слобідка) jeb brīvciems bija noteiktas sociālas grupas apdzīvota vieta Austrumu ortodoksajai baznīcai piederīgo slāvu tautu un rumāņu apdzīvotajās zemēs no 12.—18. gadsimtā (kvartāls, priekšpilsēta, piepilsēta, ciems), kura kādu laiku bija daļēji atbrīvota no valsts nodokļiem un karaklausības.
Skatīt Jēkabpils un Sloboda
SOR Libchavy
''SOR Libchavy'' rūpnīca SOR Libchavy spol.
Skatīt Jēkabpils un SOR Libchavy
Strūves ģeodēziskais loks
Strūves ģeodēziskais loks ir triangulācijas uzmērīšanas ķēde.
Skatīt Jēkabpils un Strūves ģeodēziskais loks
Strūves parks
2010.g. Jēkabpils pilsētas dārzs plūdu laikā 1931. gadā. Strūves parks ir viens no Jēkabpils parkiem, kas atrodas Daugavas kreisajā pusē, netālu no Jēkabpils Valsts ģimnāzijas.
Skatīt Jēkabpils un Strūves parks
Tipogrāfija
Metāla burtu ligatūras iespieddarbu gatavošanai Tipogrāfija (túpos — ‘druka’;, graphía — ‘attēls’), arī poligrāfija, ir mākslas forma, kā arī rūpniecības, tehnikas un amatniecības nozare, kurā notiek iespieddarbu gatavošana.
Skatīt Jēkabpils un Tipogrāfija
Uga Skulme
Uga Skulme (—) bija latviešu gleznotājs un mākslas zinātnieks. Viņš ir dzimis Jēkabpilī, Latvijā. Studējis tieslietas, vēlāk arhitektūru un glezniecību Pēterburgas universitātē. Bijis Rīgas mākslinieku grupas loceklis, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors. Viens no Skulmju dinastijas māksliniekiem.
Skatīt Jēkabpils un Uga Skulme
Ukraiņi
Ukraiņi ir austrumslāvu tauta un Ukrainas pamatiedzīvotāji (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju).
Skatīt Jēkabpils un Ukraiņi
UNESCO Pasaules mantojuma saraksts
UNESCO Pasaules mantojuma komitejas logo. UNESCO Pasaules mantojuma saraksts ir oficiāls saraksts, kurā iekļauti visi UNESCO Pasaules mantojuma objekti.
Skatīt Jēkabpils un UNESCO Pasaules mantojuma saraksts
Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Jēkabpilī
Šajā lapā apkopoti valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Jēkabpilī.
Skatīt Jēkabpils un Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Jēkabpilī
Valstspilsēta
Valstspilsēta ir 2020.
Skatīt Jēkabpils un Valstspilsēta
Variešu pagasts
Variešu pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos, Aiviekstes kreisajā krastā.
Skatīt Jēkabpils un Variešu pagasts
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Skatīt Jēkabpils un Vācbaltieši
Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm
Vācbaltiešu pārvietošanas shēma 1939. gadā "Rigasche Post" 1939. gada 26. novembra virsraksts "No 1939. gada 15. decembra vairs nav vācu tautības Latvijas pilsoņu. Ir tikai vācieši un latvieši. Latvieši paliek. Vācieši seko fīrera saucienam" ''Rigasche Rundschau'' pēdējais numurs 1939.
Skatīt Jēkabpils un Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm
Vecpilsētas laukums (Jēkabpils)
Vecpilsētas laukums Svari Vecpilsētas laukumā Jēkabpilī-simbolizē agrāko tirgus laukumu Lūsis Vecpilsētas laukumā Jēkabpilī-pilsētas simbols. Bijusī Shell benzīna uzpildes stacija. Bijušais Tirgus laukums Jēkabpilī, 1920. gadi. Vecpilsētas laukums ir viens no Jēkabpils pilsētas laukumiem, kas atrodas Daugavas kreisajā krastā, pilsētas centrālajā daļā, netālu no Daugavas.
Skatīt Jēkabpils un Vecpilsētas laukums (Jēkabpils)
Vecticība
Rīgā (2002). Vecticība ir Krievijas caristes laikā radušies pareizticīgās baznīcas strāvojumi, kuri bija vērsti pret patriarha Nikona un cara Alekseja baznīcas reformu (1650—1660).
Skatīt Jēkabpils un Vecticība
Ventspils
Ventspils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta.
Skatīt Jēkabpils un Ventspils
Veseļi
Veseļi ir Jēkabpils mikrorajons un pilsētas daļa tās ziemeļaustrumos Madonas ielas galā, netālu no pilsētas robežas ar Krustpils pagastu.
Skatīt Jēkabpils un Veseļi
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Jēkabpils un Vidzeme
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Skatīt Jēkabpils un Vidzemes guberņa
Viesītes šaursliežu dzelzceļš
Sēlijas šaursliežu dzelzceļu tīkls (1925). Sēlijas šaursliežu dzelzceļu tīkls (1935). Muzejā "Sēlija"). Viesītes šaursliežu lauku dzelzceļu mezgls bija Latvijas lielākais 600 mm sliežu platuma dzelzceļu tīkls, kas pastāvēja no 1916.
Skatīt Jēkabpils un Viesītes šaursliežu dzelzceļš
Viktors Orehovs
Viktors Orehovs (1909. gada 20. maijs — 1998. gada 6. februāris) bija botāniķis, liliju un gladiolu selekcionārs.
Skatīt Jēkabpils un Viktors Orehovs
Vitebskas guberņa
Vitebskas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.
Skatīt Jēkabpils un Vitebskas guberņa
Zīlāni (Jēkabpils)
Zīlāni ir Jēkabpils pilsētas daļa tās austrumos abpus Krustpils—Rēzeknes dzelzceļam un pie autoceļa A12.
Skatīt Jēkabpils un Zīlāni (Jēkabpils)
Zīlāni (stacija)
Zīlāni ir neizmantots pieturas punkts Jēkabpilī pie Zīlāniem, līnijā Krustpils—Rēzekne II starp stacijām Krustpils un Kūkas.
Skatīt Jēkabpils un Zīlāni (stacija)
Zeļķu tilts
Zeļķu tilts ir dzelzceļa tilts pār Daugavu, kas atrodas Jēkabpils novada Krustpils pagastā Zeļķos.
Skatīt Jēkabpils un Zeļķu tilts
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Skatīt Jēkabpils un Zemgale
Zemgales plānošanas reģions
Zemgales plānošanas reģions līdz 2021. gadam Zemgales plānošanas reģions ir viens no pieciem Latvijas plānošanas reģioniem.
Skatīt Jēkabpils un Zemgales plānošanas reģions
1297. gads
1297.
Skatīt Jēkabpils un 1297. gads
1670. gads
1670.
Skatīt Jēkabpils un 1670. gads
1715. gads
1715.
Skatīt Jēkabpils un 1715. gads
1764. gads
1764.
Skatīt Jēkabpils un 1764. gads
1766. gads
1766.
Skatīt Jēkabpils un 1766. gads
1796. gads
1796.
Skatīt Jēkabpils un 1796. gads
1805. gads
1805.
Skatīt Jēkabpils un 1805. gads
1820. gads
1820.
Skatīt Jēkabpils un 1820. gads
1828. gads
1828.
Skatīt Jēkabpils un 1828. gads
1834. gads
1834.
Skatīt Jēkabpils un 1834. gads
1836. gads
1836.
Skatīt Jēkabpils un 1836. gads
1856. gads
1856.
Skatīt Jēkabpils un 1856. gads
1857. gads
1857.
Skatīt Jēkabpils un 1857. gads
1861. gads
1861.
Skatīt Jēkabpils un 1861. gads
1868. gads
1868.
Skatīt Jēkabpils un 1868. gads
1869. gads
1869.
Skatīt Jēkabpils un 1869. gads
1878. gads
1878.
Skatīt Jēkabpils un 1878. gads
1880. gads
1880.
Skatīt Jēkabpils un 1880. gads
1901. gads
1901.
Skatīt Jēkabpils un 1901. gads
1904. gads
1904.
Skatīt Jēkabpils un 1904. gads
1906. gads
1906.
Skatīt Jēkabpils un 1906. gads
1909. gads
1909.
Skatīt Jēkabpils un 1909. gads
1910. gads
1910.
Skatīt Jēkabpils un 1910. gads
1912. gads
1912.
Skatīt Jēkabpils un 1912. gads
1915. gads
1915.
Skatīt Jēkabpils un 1915. gads
1918. gads
1918.
Skatīt Jēkabpils un 1918. gads
1919. gads
1919.
Skatīt Jēkabpils un 1919. gads
1920. gads
1920.
Skatīt Jēkabpils un 1920. gads
1921. gads
1921.
Skatīt Jēkabpils un 1921. gads
1922. gads
1922.
Skatīt Jēkabpils un 1922. gads
1924. gads
1924.
Skatīt Jēkabpils un 1924. gads
1927. gads
1927.
Skatīt Jēkabpils un 1927. gads
1930. gads
1930.
Skatīt Jēkabpils un 1930. gads
1931. gada plūdi Jēkabpilī
1931.
Skatīt Jēkabpils un 1931. gada plūdi Jēkabpilī
1931. gads
1931.
Skatīt Jēkabpils un 1931. gads
1932. gads
1932.
Skatīt Jēkabpils un 1932. gads
1933. gads
1933.
Skatīt Jēkabpils un 1933. gads
1936. gads
1936.
Skatīt Jēkabpils un 1936. gads
1940. gads
1940.
Skatīt Jēkabpils un 1940. gads
1941. gads
1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.
Skatīt Jēkabpils un 1941. gads
1944. gads
1944.
Skatīt Jēkabpils un 1944. gads
1946. gads
1946.
Skatīt Jēkabpils un 1946. gads
1947. gads
1947.
Skatīt Jēkabpils un 1947. gads
1948. gads
1948.
Skatīt Jēkabpils un 1948. gads
1949. gads
1949.
Skatīt Jēkabpils un 1949. gads
1950. gads
1950.
Skatīt Jēkabpils un 1950. gads
1951. gads
1951.
Skatīt Jēkabpils un 1951. gads
1953. gads
1953.
Skatīt Jēkabpils un 1953. gads
1956. gads
1956.
Skatīt Jēkabpils un 1956. gads
1958. gads
1958.
Skatīt Jēkabpils un 1958. gads
1959. gads
1959.
Skatīt Jēkabpils un 1959. gads
1960. gads
1960.
Skatīt Jēkabpils un 1960. gads
1961. gads
1961.
Skatīt Jēkabpils un 1961. gads
1962. gads
1962.
Skatīt Jēkabpils un 1962. gads
1994. gads
1994.
Skatīt Jēkabpils un 1994. gads
1999. gads
1999.
Skatīt Jēkabpils un 1999. gads
20. gadsimts
20.
Skatīt Jēkabpils un 20. gadsimts
2001. gads
2001.
Skatīt Jēkabpils un 2001. gads
2002. gads
2002.
Skatīt Jēkabpils un 2002. gads
2009. gads
2009.
Skatīt Jēkabpils un 2009. gads
2010. gads
2010.
Skatīt Jēkabpils un 2010. gads
2011. gads
2011.
Skatīt Jēkabpils un 2011. gads
2015. gads
2015.
Skatīt Jēkabpils un 2015. gads
2020. gads
2020.
Skatīt Jēkabpils un 2020. gads
4. marts
4.
Skatīt Jēkabpils un 4. marts
4. Valmieras kājnieku pulks
4. Valmieras kājnieku pulka karogs. 4. Valmieras kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros). 4.
Skatīt Jēkabpils un 4. Valmieras kājnieku pulks
Skatīt arī
Jēkabpils novads
- Aknīste
- Aknīstes pagasts
- Asares pagasts
- Atašienes pagasts
- Dignājas pagasts
- Dunavas pagasts
- Elkšņu pagasts
- Gārsenes muiža
- Gārsenes pagasts
- Jēkabpils
- Jēkabpils novads
- Kalna pagasts
- Krustpils pagasts
- Kūku pagasts
- Leimaņu pagasts
- Mežāres pagasts
- Rites pagasts
- Rubenes pagasts
- Sala (Jēkabpils novads)
- Salas pagasts (Jēkabpils novads)
- Sauka (dabas parks)
- Saukas pagasts
- Sēlpils
- Sēlpils pagasts
- Sēlpils pils
- Teiču dabas rezervāts
- Variešu pagasts
- Vecsēlpils
- Viesīte
- Viesītes pagasts
- Vilkupe (Aknīstes pagasts)
- Vīpes pagasts
- Zasas muiža
- Zasas pagasts
- Zīlāni
- Ābeļu pagasts
Latvijas pilsētas
- Baltijas valstu lielākās pilsētas
- Daugavpils
- Jelgava
- Jēkabpils
- Jūrmala
- Latvijas bijušo pilsētu uzskaitījums
- Latvijas pilsētu uzskaitījums
- Liepāja
- Ogre
- Rēzekne
- Rīga
- Valmiera
- Ventspils
- Ķekava
Zināms kā Jēkabpils (pilsēta), Jēkabpils pilsēta, Jēkabpils valstspilsēta.
, Daugavpils rajons, Daugavsala, Dārta Daneviča, Dārzupīte, Dž. Dž. Džilindžers, Demogrāfiskās slodzes koeficients, Deniss Rakels, Deputāts, Divu Krastu Radio, Dolomīts, Donaviņa, Dubna (upe), Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils, Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II, Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils, Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā, Ebreji, Eklektika (arhitektūra), Elita Kļaviņa, Emma Baltmane, Fallijs, Gardaunis, Globālā sasilšana, Gunars Janovskis, Guntars Godiņš, Hikšteina parks, Iedzīvotāju migrācija, Iedzīvotāju skaits, Ildzenieku ezers, Inflantijas vaivadija, Internets, Ita Kozakeviča, Ivrits, Jaunjelgava, Jaunjelgavas apriņķis, Jāzeps Vītols, Jūrmala, Jēkabmiesta apriņķa skola, Jēkabmiesta Marijas skola, Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzija, Jēkabpils 2. vidusskola, Jēkabpils 3. vidusskola, Jēkabpils 330 gadu piemiņas akmens, Jēkabpils Agrobiznesa koledža, Jēkabpils Aizsargu nams, Jēkabpils apriņķis, Jēkabpils autoosta, Jēkabpils baptistu draudzes baznīca, Jēkabpils cukurfabrika, Jēkabpils ielu uzskaitījums, Jēkabpils katoļu baznīca, Jēkabpils lidlauks, Jēkabpils mākslas skola, Jēkabpils novada dome, Jēkabpils novads, Jēkabpils pašvaldības vadītāju uzskaitījums, Jēkabpils pamatskola, Jēkabpils pilsētas ebreju pamatskola, Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola, Jēkabpils Poļu pamatskola, Jēkabpils rajons, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Jēkabpils Sporta halle, Jēkabpils Sporta skola, Jēkabpils Svētā Gara klosteris, Jēkabpils Svētā Miķeļa Evaņģēliski luteriskā baznīca, Jēkabpils vakara vidusskola, Jēkabpils Valsts ģimnāzija, Jēkabpils vēsturiskais centrs, Jēkabpils vecticībnieku baznīca, Jēkabpils Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca, Jēkabs Ketlers, Jelgava, Kapeles kapi, Kara fronte, Karsta kritene, Karsta process, Katrīna I, Kārlis Skaubītis, Kūku pagasts, Kena muiža, Kena parks, Keramika, Klasicisms, Konfesija, Krāce, Krievi, Krievija, Krievijas—Ukrainas karš, Krustpils, Krustpils (stacija), Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca, Krustpils katoļu baznīca, Krustpils kultūras centrs, Krustpils muižas parks, Krustpils pagasts, Krustpils pamatskola, Krustpils pils, Krustpils pilsētas ebreju pamatskola, Krustpils pilsētas parks, Krustpils saliņa, Krustpils Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca, Krustpils vēsturiskais centrs, Krustpils—Jēkabpils tilts, Kurzeme, Kurzemes bruņniecība, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kvartārs, Laikraksts, Laimonis Blumbergs, Latgale, Latvieši, Latviešu vēsturisko zemju likums, Latvija, Latvijas baltkrievi, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas ebreji, Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010), Latvijas krievi, Latvijas kultūrvēsturiskie novadi, Latvijas PSR, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas ukraiņi, Latvijas Universitāte, Latvijas Zaļā partija, Latvijas—Lietuvas robeža, Laukezers, Laukezers (dabas parks), Lūcija Ķuzāne, Līvāni, Līvānu novads, Leonīds Salcevičs, Lietuva, Livonijas karš, Luda Bērziņa sieviešu tirdzniecības skola, Ludis Bērziņš, Ludzas trakts, Luterisms, Madona, Madonas — Trepes valnis, Madonas novads, Madonas rajons, Magdeburgas tiesības, Mazā Daugava (Jēkabpils), Mācītāju dārzs, Māls, Mārtiņš Jakovļevs, Mīlestības tiltiņš (Jēkabpils), Mežaparks (Jēkabpils), Mjori, Morēna, Narofominska, Nereta, Oto Skulme, Otrais pasaules karš, Otrais Ziemeļu karš, Pasta iela (Jēkabpils), Pastavi, Paugurs, Pauls Stradiņš, Pazemes ūdeņi, Pārkrievošana, Pļaviņu ūdenskrātuve, Pļaviņu svīta, Pēteris Sīpolnieks, Pelīte, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Pirmais pasaules karš, Plūdi, Poļi, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Preiļi, Preiļu novads, Preiļu rajons, Radžu akmens, Radžu ūdenskrātuve, Radio, Raivis Ragainis, Rīga, Rīgas Zooloģiskais dārzs, Rūpnīca, Rēzekne, Rēzeknes rajons, Reinis Nitišs, Romas Katoļu baznīca, Ronalds Briedis, Ruta Šenberga, Ruta Štelmahere, Saka (atteka), Sakas sala, Salas pagasts (Jēkabpils novads), Sandis Ģirģens, Saulcerīte Viese, Sēlija, Sērkociņš, Sinagoga, Slāvi, Sloboda, SOR Libchavy, Strūves ģeodēziskais loks, Strūves parks, Tipogrāfija, Uga Skulme, Ukraiņi, UNESCO Pasaules mantojuma saraksts, Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Jēkabpilī, Valstspilsēta, Variešu pagasts, Vācbaltieši, Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm, Vecpilsētas laukums (Jēkabpils), Vecticība, Ventspils, Veseļi, Vidzeme, Vidzemes guberņa, Viesītes šaursliežu dzelzceļš, Viktors Orehovs, Vitebskas guberņa, Zīlāni (Jēkabpils), Zīlāni (stacija), Zeļķu tilts, Zemgale, Zemgales plānošanas reģions, 1297. gads, 1670. gads, 1715. gads, 1764. gads, 1766. gads, 1796. gads, 1805. gads, 1820. gads, 1828. gads, 1834. gads, 1836. gads, 1856. gads, 1857. gads, 1861. gads, 1868. gads, 1869. gads, 1878. gads, 1880. gads, 1901. gads, 1904. gads, 1906. gads, 1909. gads, 1910. gads, 1912. gads, 1915. gads, 1918. gads, 1919. gads, 1920. gads, 1921. gads, 1922. gads, 1924. gads, 1927. gads, 1930. gads, 1931. gada plūdi Jēkabpilī, 1931. gads, 1932. gads, 1933. gads, 1936. gads, 1940. gads, 1941. gads, 1944. gads, 1946. gads, 1947. gads, 1948. gads, 1949. gads, 1950. gads, 1951. gads, 1953. gads, 1956. gads, 1958. gads, 1959. gads, 1960. gads, 1961. gads, 1962. gads, 1994. gads, 1999. gads, 20. gadsimts, 2001. gads, 2002. gads, 2009. gads, 2010. gads, 2011. gads, 2015. gads, 2020. gads, 4. marts, 4. Valmieras kājnieku pulks.